Sabiedriskā labuma biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar četriem projekta partneriem no visas Latvijas ir uzsākusi sadarbību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”, līguma Nr.6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020, realizēšanai.

Projekta mērķis ir stiprināt senioru un cilvēku ar invaliditāti pusmūža vecumā, kā vienu no sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu un nozīmīgas sabiedrības daļas, interešu pārstāvniecību sociālās labklājības un drošības jomā pilsoniskajā dialogā ar publisko pārvaldi un lēmumu pieņēmējiem, izveidojot un attīstot Trešās paaudzes universitātes tīklu Latvijā.

Projekta vadošais iesniedzējs ir nevalstiskā organizācija “Vidusdaugavas NVO centrs”, projekta partneri ir biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” (Rīga), “Kuldīgas Senioru skola”, “Ikšķiles senioru skola” un “Baltā māja” (Līvāni) – organizācijas, kuru darbība jau ilgstoši ir saistīta ar senioriem, viņu mūžizglītību un iespējami ilgu dzīves kvalitātes saglabāšanu.

Projekta laikā tiks realizētas septiņas aktivitātes, kas saistītas ar senioru viedokļu izzināšanu fokusgrupās, izglītošanos par Trešās paaudzes universitātēm jeb University third age (U3A) Latvijā un ārpus tās Lietuvā, Igaunijā, Portugālē un Polijā – vietās, kur šī kustība aizsākusies un šobrīd darbojas jau nacionālā līmenī. Projekta partneri un to piesaistītie seši jomas eksperti veiks sākotnējo izpēti un kartēšanu par esošo situāciju senioru mūžizglītībā Latvijā, izstrādās vadlīnijas un sniegs konsultatīvu atbalstu darbības uzsākšanai tām NVO vai senioru grupām, kas vēlēsies pievienoties U3A tīklam Latvijā. Informējošās kampaņas laikā tiks skaidrota U3A kustības jēga, darbības mērķi un iespējas iesaistīties. Plānotas vairākas diskusijas ar valsts lēmējvaras un izpildvaras pārstāvjiem, ieplānoti divi lielāki pasākumi NVO, kas strādā ar senioru mērķauditoriju – NVO tīklošanās pasākums un U3A kustībā iesaistīto senioru festivāls. Partneri sadarbosies, lai izstrādātu Latvijai vispiemērotāko modeli U3A ieviešanai – ievērojot reālo situāciju un ņemot vērā jau paveikto Latvijā un citviet Eiropā.

Demogrāfijas jomas pētnieki jau ilgākā laika periodā ir brīdinājuši, ka, pagarinoties mūža ilgumam un pieaugot senioru īpatsvaram sabiedrībā, par vienu no lielākajiem izaicinājumiem Latvijā kļūs sabiedrības novecošanās – ilgstošs un neatgriezenisks process, ko nevar apturēt, bet var censties mazināt tā negatīvās sekas. Demogrāfiskās prognozes liecina, ka Latvijas sabiedrība vairs nekad nebūs tik jauna kā agrāk, un nākamajās desmitgadēs iedzīvotāju novecošanās paātrināsies, strauji pieaugot vecāku cilvēku īpatsvaram. Sociālās problēmas, kas rodas līdz ar sabiedrības novecošanos, ir jārisina jau laikus, ne tikai pārdalot finansējumu un nodrošinot medicīniskās un sociālās palīdzības pieejamību ilgtermiņā, bet svarīgi, lai seniori paši saskatītu aktīva dzīvesveida un iesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē, savu interešu pārstāvībā priekšrocības – iespēju tikties ar interesantiem cilvēkiem, ceļot, apgūt jaunās tehnoloģijas utt.

Projekts “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” tiks realizēts divu gadu periodā, tā visu piecu projekta realizētāju kopējais finansējums no ES Atveseļošanās fonda ir 429381.00 euro, jebkuras PVN izmaksas projektā ir neattiecināmās izmaksas, kas jāsedz tā realizētājiem.

Projekta ticis atbalstīts Sabiedrības integrācijas fonda konkursā “Sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecība sociālās drošības jomā” kā viens no sešiem visā Latvijā realizējamajiem projektiem. Investīcijas mērķis ir stiprināt sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecību sociālās drošības jomā pilsoniskajā dialogā ar publisko pārvaldi un lēmumu pieņēmējiem.

Vairāk info: https://www.vidusdaugavasnvo.lv/ un projekta partneru mājaslapās.

Agita Pleiko, projekta vadītāja

Vidusdaugavas NVO centrs

Izziņai:

2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 393,7 tūkst. senioru vecumā no 65 gadiem, un tas ir katrs piektais jeb 20,8 % no visiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pirms 30 gadiem, 1991.gadā, senioru īpatsvars bija gandrīz divreiz mazāks – 11,8 % (314,5 tūkst.). Šobrīd apmēram piektā daļa Latvijas iedzīvotāju ir vecumā, kuru pieņemts asociēt ar slimībām, ekonomisko atkarību un sociālo pasivitāti.

2021.gada sākumā Latvijā 46,2 % iedzīvotāju bija vīrieši un 53,8 % – sievietes. Starp senioriem šis dalījums ir krasi atšķirīgs – tikai trešdaļa no iedzīvotājiem šajā vecumā ir vīrieši (33,3 %), bet divas trešdaļas – sievietes (66,7 %).