Turpinās projekta “Biedrības “Baltā māja” aktivitātes kopienas pilsoniskuma apziņas stiprināšanai” ieviešana
Biedrība “Baltā māja” turpina ieviest projektu “Biedrības “Baltā māja” aktivitātes kopienas pilsoniskuma apziņas stiprināšanai” (projekta finansēšanas līgums Nr.AIF/2020/SDK/01). Projekts tiek īstenots Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu 2014.- 2021. gadam Aktīvo iedzīvotāju fonda Latvijā programmā “Demokrātijas kultūra”. Biedrības “Baltā māja” projekta mērķis ir īstenot aktivitātes Latgales reģiona kopienu un to pārstāvošo NVO pilsoniskuma apziņas stiprināšanai.
Šī gada 8. aprīlī notika izglītojošā pasākumu cikla “Demokrātijas sargi” kārtējā lekcija “Mārtins Luters Kings un Nelsons Holišlašla Mandela – dzīve ir cīņa par brīvību”. Šī projekta aktivitāte notika tiešsaistē ZOOM vidē, kas deva iespēju piedalīties un izglītoties ne tikai līvāniešiem, bet arī interesentiem no Latvijas citiem novadiem, arī citiem reģioniem. Pasākumu vadīja Mg. hist. Dmitrijs Oļehnovičs (Daugavpils Universitāte), kurš ne vien iepazīstināja ar faktiem un notikumiem, bet arī sniedza to analīzi, runāja par dažādu notikumu dažādos vēstures laika periodos kopsakarībām, arī par likumsakarīgu notikumu gaitu un nejaušību ietekmi uz cilvēku likteņiem.
Pirmais stāsts par Mārtinu Luteru Kingu bija stāsts par Amerikas Savienoto Valstu vēsturi, par tās dažādas ādas krāsas cilvēkiem, par melnādaino iedzīvotāju segrācijas politiku 20. gs. 50. gados, par “Kukluksklana” veiktajām nežēlīgajām vardarbīgajām un iebiedēšanas rasisitiskajām rīcībām ar mērķi aizsargāt un sekmēt balto amerikāņu intereses. Tieši Mārtins Luters Kings jau jaunībā kontatēja faktu, ka pret rasismu cīnās ne vien melnādainie, bet arī daudzi ASV baltie iedzīvotāji. Pateicoties viņa drosmīgai un neatlaidīgajai rīcībai ASV tiesa atzina par nelikumīgu rasu segregāciju sabiedriskajā transportā. Savā slavenākajā runā viņš teicis: “Man ir sapnis, ka mani četri bērni reiz dzīvos valstī, kurā par viņiem spriedīs nevis pēc viņu ādas krāsas, bet gan pēc rakstura būtības”. Mārtinu Luteru Kingu nogalināja snaiperis, viņa piemiņas dienu kopš 2000. gada oficiāli atzīmē visos 50 Amerikas štatos.
Līdzīgs stāsts bija par drosmīgu cilvēku Nelsonu Holišlašlu Mandelu, kurš visu savu dzīvi veltīja aparteīda izbeigšanai un savas valsts – Dienvidāfrikas Republikas sabiedrības saliedētībai. N. Mandela atradās ieslodzījumā 27 gadus, bet arī no cietuma viņš vadīja potitieslodzīto kustību un cīņu par visu rasu īstu demokrātisku sabiedrību DĀR. Nelsons Holišlašla Mandela bija Dienvidāfrikas prezidents no 1994. līdz 1999. gadam. Viņš bija pirmais Dienvidāfrikas prezidents, kas ievēlēts vienlīdzīgās demokrātiskās vēlēšanās, viņa vadībā DĀR kļuva par nozīmīgu, attīstītu valsti Āfrikā un pasaulē, par cīņu demokrātijas attīstībā mūža garumā viņš saņēma Nobela miera prēmiju. Nelsona Mandelas atziņa “Neviens nav piedzimis ar naidu pret citu cilvēku ādas krāsu, reliģiju vai viņu pagātni. Ja viņi var iemācīties nīst, tāpat viņi var iemācīties arī mīlēt.” izsaka viedokli, ko mūsdienās turpina īstenot daudzskaitliskie kustības “Black lives Matter” dalībnieki.
Projekta ieviešana turpinās, jau tuvākajā laikā informēsim par citām projekta aktivitātēm. Aicinām sekot informācijai un piedalīties!
Šī publikācija ir izveidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild projekta Nr.AIF/2020/SDK/01 īstenotājs biedrība “Baltā māja”