Biedrība “Baltā māja” turpina ieviest projektu “Biedrības “Baltā māja” aktivitātes kopienas pilsoniskuma apziņas stiprināšanai” (projekta finansēšanas līgums Nr.AIF/2020/SDK/01). Projekts tiek īstenots Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu 2014 – 2021 gadam Aktīvo iedzīvotāju fonda Latvijā programmā “Demokrātijas kultūra”. Biedrības “Baltā māja” projekta mērķis ir īstenot aktivitātes Latgales reģiona kopienu un to pārstāvošo NVO pilsoniskuma apziņas stiprināšanai. Projekta ieviešana tika uzsākta 2020. gada novembra mēnesī un turpināsies līdz turpinājās 2022 gada nogalei.
Par godu mūsu organizācijas 25 gadu darbības periodam izveidota ceļojošā informatīvā izstāde “Tavai Baltajai mājai 25”. Izstāde sastāv no 7 informatīviem banneriem, kuros sniegta informācija par biedrības darbību. Tā līdz šim bijusi izstādīta Līvānu novada bibliotēkās. Pēc tam ar izstādi bija iespējams iepazīties Preiļu Galvenajā bibliotēkā. Sākot no 5. aprīļa ar ceļojošo informatīvo izstādi varēs iepazīties Jēkabpils iedzīvotāji savas pilsētas bibliotēkā.
Marta mēnesī kārtējā lekcija no cikla “Demokrātijas sargi” bija 24.03.2022 ZOOM vidē attālināti. Lektora Dmitrija Oļehnoviča lekcijas tēma bija “Vai pašlaik ir iespējams veikt “Finlandizācijas politiku”? Urho Kakonena un Šarla Žozefa Marī de Golla politika mūsdienu apstākļos”. Finlandizācijas jēdziens radies 1948. gadā, kad PSRS un Somija noslēdza savstarpēju sadarbības līgumu, kas noteica, ka Somijas ārpolitika pakļauta PSRS noteikumiem un interesēm. Šis pēc būtības bija viens no neitralitātes modeļiem, kas nosaka mazākas valsts pakļaušanos lielākas valsts interesēm un noteikumiem.
Somijai, tās reālajā situācijā, kāda bija izveidojusies pēc 2. Pasaules kara, nebija citu iespēju, kā turpināt savas valsts attīstību. Par finlandizācijas perioda Somijā norisi atbildīgais bija valsts prezidents Urho Kakonens, kuram šie uzspiestie PSRS noteikumi bija vienīgā iespēja lai kaut cik saglabātu demokrātijas vērtības Somijas iekšpolitikā. Lai arī viņš saņēma daudzus, jo daudzus pārmetumus par pakļaušanos PSRS, tā bija vienīgā Somijai atstātā iespēja. Somija gudri izmantoja šos uzspiestos noteikumus un attīstīja savu iekšpolitiku, stiprināja savu ekonomiku un pēc piespiedu perioda beigām, turpināja attīstīt savu demokrātijas modeli un jau vairākus gadus somi sauc savu valsti par laimīgāko valsti pasaulē.
Savukārt Francijā pēckara gados izveidojās salīdzinoši situācija, tomēr šeit PSRS galvenokārt diktēja noteikumus par Francijas militārās sadarbības jomām. Par Francijas izvēli un iespējām atbildīgais pēckara gados bija tās prezidents Šarls Žozefs Marī de Golls. Francijai PSRS asi uzspieda savu redzējumu par tās nepiedalīšanos NATO.
Pašlaik, notiekot agresora Krievijas karam ar Ukrainu, V. Putins ir izvirzījis ultimātus vairākām kaimiņu valstīm par to neiesaistīšanos NATO aliansē. Ukrainas milzīgais, nežēlīgi nogalināto kara upuru skaits pierāda, ka valsts esamība ārpus NATO, tās daļējā neitralitāte ir un būs tiešs Krievijas agresīvā tirāna mērķis.
“Visām sešām neitrālām Eiropas valstīm, apvienojot spēkus ar ES un NATO, būtu jānovērš ultimāts, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzīja Rietumiem. Šādi faktiski tiek pieprasīts, lai NATO uz visiem laikiem pārtrauc paplašināšanos, pretējā gadījumā viņš [V.Putins] uzbruks. Uz šādu retoriku somiem, zviedriem, austriešiem, īriem, maltiešiem un kipriešiem vajadzētu atbildēt, paskaidrot, ka gadījumā, ja viņš uzbruks, viņi pievienosies NATO” sacījis Somijas prezidents Sauli Nīniste.
Ja visas ES dalībvalstis tiktu uzņemtas NATO, eiropieši kļūtu par vienotu, vairāk vai mazāk saskaņotu bloku Rietumu aliansē. Tādējādi gan ES, gan Rietumi kļūtu spēcīgāki. Ukraina finlandizāciju ir noraidījusi, un tā meklēs savu ceļu drošībai nākotnē. Protams, arī mūsdienās ir valstis, kuras ir pakļāvušās Krievijas spiedienam un pašas nenosaka savu ārpolitiku, piemēram- Mongolija.
Projekta ieviešana turpinās. Pašlaik vēl vairāk nekā agrāk, ņemot vērā Krievijas agresiju, visiem pasaules progresīvajiem spēkiem, valstīm un cilvēkiem, ir jācīnās par demokrātijas nosargāšanu. Projekta nākošās aktivitātes būs izglītojoši pasākumi, tikšanās ar līvāniešiem, integrācijas nometnes, pasākumi jauniešiem. Sekojiet informācijai un esiet mūsu projekta dalībnieks.
Šī projekta “Biedrības “Baltā māja” aktivitātes kopienas pilsoniskuma apziņas stiprināšanai” (Nr.AIF/2020/SDK/01) publikācija ir izveidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. EEZ un Norvēģijas granta apjoms ir 52 333,37 EUR. Par publikācijas saturu atbild projekta īstenotājs biedrība “Baltā māja”.