Kā kļūt par savas laimes kalēju


Indra Artemjeva



Šā gada 13. septembrī Līvanu inženiertehnologiju un inovāciju centrā norisinājās ceturtā diskusija projekta „Biedrības „Baltā māja” līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos sabiedrības vajadzībām vērstas politikas veicināšanai Līvānu novadā” ietvaros. Un šoreiz saruna bija par to, kas mums (indivīdam, sabiedrībai) palīdz vai traucē iesaistīties sava pagasta, novada, valsts norisēs un kādēļ ir svarīgi nevis gaidīt, kad kāds no malas lems mūsu likteni, bet gan pašiem kļūt par savas laimes kalējiem.

Uz diskusiju „Sabiedrības interešu pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesos, sadarbības attīstība” biedrība „Baltā māja” aicināja dažādas sabiedrības grupas – pensionārus, jauniešus, uzņēmējus, cilvēkus ar invaliditāti, nevalstisko organizāciju un pašvaldības pārstāvjus. Biedrības „Baltā māja” direktore un projekta vadītāja Inguna Badune atzina, ka Līvanu novadā ir darbīga sabiedrība, ņemot vērā gan visai lielo nevalstisko organizāciju skaitu (vairāk kā 50), gan iedzīvotāju aktīvo dalību dažādos biedrības projektos.

Sabiedrība - tās ir gan atsevišķas fiziskas personas, gan neformālas iniciatīvas grupas, gan oficiāli reģistrētas nevalstiskās organizācijas. Lai gan daudzus jautājumus ir iespējams risināt uzrakstot iesniegumu vai ierodoties valsts vai pašvaldības iestādē vienpersoniski, nozīmīgāku lēmumu pieņemšanā ir nepieciešami sabiedrotie – cilvēki, kuri domā līdzīgi, jo tad viedoklim ir daudz lielāks spēks. Tieši tādēļ atsevišķi iedzīvotāji apvienojas grupās, kas pārstāv kādas sabiedrības daļas (piemēram, vecāka gadagājuma cilvēku, ģimeņu ar bērniem, cilvēku ar invaliditāti, uzņēmēju, zemnieku, vienas mājas vai ielas iedzīvotāju u.t.t.) intereses. Iedzīvotāju aktīva iesaistīšanās pašlaik notiekošajās vai plānotajās publiskās pārvaldes darbībās ir sabiedrības līdzdalība. Vienkāršiem vārdiem runājot – ikvienam cilvēkam ir tiesības paust savu viedokli un tapt uzklausītam jebkurā valsts institūcijā vai pašvaldībā, kā arī piedalīties dažādu valsts vai pašvaldības lēmumu, kas ietekmē mūsu dzīvi, pieņemšanā.

Sabiedrības līdzdalība var izpausties dažādos līmeņos – nacionālajā, reģionālajā vai vietējā. Šajā diskusijā vairāk tika runāts par vietējā līmeņa līdzdalību, varbūt tāpēc, ka pašvaldībā iedzīvotāju līdzdalību īstenot ir visefektīvāk jo tā atrodas vistuvāk iedzīvotājiem, turklāt pašvaldības darbības mērķis ir veicināt konkrētās teritorijas iedzīvotāju labklājību. Un pašvaldība var darīt vairāk, ja sabiedrība tai palīdz ar savu padomu.

Diskusijas dalībnieki secināja, ka šādā nelielā pašvaldības teritorijā kā Līvānu novads, ir visvieglāk veidot dialogu ar domes pārstāvjiem. Tādēļ, ja Līvanu novada iedzīvotājam vai iedzīvotāju grupai ir ideja, ieteikums vai priekšlikums par to, kā risināt kādu problēmu, tie var izmantot sekojošus diskusijas dalībnieku nosauktos līdzdalības veidus:

Daudzi diskusijas dalībnieki atzina, ka Līvānu novada dome atbalsta sabiedrības iniciatīvas, kā arī ir pretimnākoša cilvēkam, kurš ierodas domē, lai risinātu kādu jautājumu. Ņemot vērā novada nelielos apmērus, arī birokrātiskais aparāts nav tāds kā lielajās pilsētās. Reti kurā pašvaldībā ikvienam vienkāršajam cilvēkam, nerunājot jau par nevalstiskās organizācijas pārstāvi, ir iespēja nokļūt uz pieņemšanu pie domes priekšsēdētāja, kā tas ir Līvānu novadā. Tomēr, tāpat kā citviet Latvijā un pasaulē, arī mūsu novada iedzīvotāji bieži vien neuzdrošinās vai arī neuzskata par vajadzīgu aizstāvēt savas un savu līdzcilvēku intereses, nemaz neapzinoties cik daudz pozitīvu pārmaiņu iespējams panākt, aktīvi paužot viedokli. Diskusijas laikā dalībnieki nosauca lielākos šķēršļus, kas traucē būt aktīviem un līdzdalīgiem, kā arī iespējamos risinājumus – ieteikumus iedzīvotājiem un pašvaldībai, kas palīdzētu veicināt sabiedrības līdzdalību.

Liela daļa cilvēku dzīvo ar domu, ka kāds kaut ko paveiks viņu vietā un ieņem pasīvu dzīves pozīciju. Piemēram, nupat noslēdzās Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmas 2012. - 2018. gadam sabiedriskās apspriešanas process. Piedalīties sabiedriskajā apspriešanā ir ārkārtīgi svarīgi, jo attīstības programma ir dokuments, kas plāno mūsu novada nākotni, dokuments, ko mēs izstrādājam sev, saviem bērniem. Jo vairāk viedokļu tiek izteikts, jo vieglāk plānotājiem veidot šo programmu maksimāli piemērotu novada iedzīvotāju vajadzībām. Domāju, ka ikviens līvānietis, kurš kaut nedaudz interesējas par novada dzīvi, ir pamanījis aicinājumu izteikt savu viedokli par topošo attīstības programmu. Kā pastāstīja Līvānu novada domes plānošanas un attīstības daļas vadītāja Gunta Ozoliņa, anketēšanas procesā piedalījās 301 cilvēks. Tas ir daudz, salīdzinot ar iepriekšējām reizēm, bet maz, ņemot vērā to, ka Līvānu novadā dzīvo vairāk kā 14 tūkstoši cilvēku. Plānošanas programmas 1. redakcijas apspriešana tika rīkota gan pilsētā, gan katrā no pagastiem, un to apmeklēja vien 4 – 5 cilvēki vienā reizē. Plānošanas un attīstības daļas vadītāja arī minēja, ka nereti veidojas situācijas, kad cilvēki tikai pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas ierodas pašvaldībā ar pretenzijām, lai gan viņiem bija iespēja izteikt savus iebildumus dokumenta izstrādes laikā. Diemžēl pašvaldība nevar paredzēt ikviena cilvēka vēlmes vai pārzināt viņa problēmas un nevar uzaicināt uz sabiedrisko apspriešanu katru personiski, tāpēc mums pašiem ir jāinteresējas par norisēm savā novadā, jo tas skar katru no mums.

Lai veicinātu iedzīvotāju aktivitāti un interesi par notiekošo Līvānu novadā, diskusijas dalībnieki ieteica pašvaldībai un nevalstiskajām organizācijām ieinteresēt cilvēkus ar „burkāna” jeb „pīrāga” metodi. Piemēram, kāds no cilvēkiem, kuri šogad pilsētas svētku laikā nobalsoja par vienu no iecerētās strūklakas būvniecības projektiem, izlozes kartībā saņēma 50 latu naudas balvu no lielveikala „Maxima”. Protams, pīrāgs var būt jebkura balva, ko sagādāt var arī ar sponsoru palīdzību.

Nereti cilvēki saka „Es to nezināju”, „Trūkst informācijas”... Diskusijas dalībnieki secināja, ka informācijas trūkums pārsvarā ir saistīts ar pašu iedzīvotāju pasivitāti, ja runājam par Līvānu novadu. Mums ir savs ikmēneša laikraksts, televīzijas un radio raidījumi, interneta mājas lapa un, protams, iespēja lūgt informāciju pašvaldībā vai pašvaldības iestādēs. Tā kā katram pasniegt lapiņu ar tieši viņu interesējošām ziņām nav iespējams, informācija ir jāmeklē pašiem. Arī te palīdzēt var iedzīvotāju ieinteresēšana, cenšoties sniegt informāciju pēc iespējas saistošāk, sniedzot iespēju pašiem iedzīvotajiem iesaistīties informēšanas procesā un parādot cilvēka ieguvumus no tā, ka viņš būs informēts par visu notiekošo novadā.

Kā atzina diskusijas dalībnieki, no mēģinājuma cīnīties par savu interešu aizstāvību, var atturēt negatīva pieredze. Ir gadījumi, kad cilvēks griezies pašvaldībā, bet izjutis nelaipnu attieksmi no kāda darbinieka vai kāda iemesla dēļ nav varējis savu jautājumu atrisināt. Šādā gadījumā diskusijas dalībnieki iesaka tomēr nepadoties – iet vēlreiz, ar pozitīvu attieksmi un būt neatlaidīgiem savu mērķu sasniegšanā. Pieredzējuši nevalstisko organizāciju pārstāvji teic: „ja tevi izdzen pa vienām durvīm, ej iekšā pa otrām” vai „pirms atteikties no savas ieceres, vismaz septiņas reizes tā jācenšas īstenot”.

Cilvēki ar kustību traucējumiem, kas aktīvi piedalījās diskusijā, minēja arī tādu būtisku problēmu kā vides nepieejamība, kas traucē pārvietoties ratiņkrēslos un nokļūt ikvienā publiskā iestādē. Pēc diskusijas dalībnieku domām, katra objekta būvniecības un pieņemšanas procesā būtu jāiesaista funkcionālais eksperts, kas sniegtu konsultācijas, kā arī pārbaudītu, vai izveidotā uzbrauktuve ir reāli izbraucama ar ratiņkrēslu. Nepieciešams arī veicināt sabiedrības izpratni par cilvēku ar kustību traucējumiem grūtībām (to varētu darīt viņi paši), izmantot starptautisko pieredzi un palīdzību, kā arī iedrošināt cilvēkus ar invaliditāti vairāk aizstāvēt savas tiesības.

Kā atzina diskusijas dalībnieki – mēs esam dažādi, līdz ar to izvēles mums ir dažādas. Dažreiz pašvaldībai un iedzīvotajiem vai divām dažādām iedzīvotāju grupām var būt pretējas intereses, Piemēram, daži mājas iedzīvotāji vēlas mazāk maksāt par apkuri, paciešot aukstumu dzīvoklī, savukārt citi grib justies komfortabli, lai gan maksāt nāktos vairāk. Te vislabāk var palīdzēt diskusija, kur katrs izsaka savu viedokli, un kompromisa meklēšana. Vislabāk, ja šo diskusiju vada speciālists – neatkarīgs konsultants. Šim jautājumam ir arī pozitīvā puse, jo viedokļu dažādība nozīmē vien to, ka cilvēki nav vienaldzīgi, viņi aizstāv savas intereses.

Daudzus no kāda jautājuma risināšanas vai idejas īstenošanas attur bažas, ka šis process var būt ļoti sarežģīts, jo iepriekš sastapies ar vienaldzību un birokrātiju. Lai gan, kā iepriekš minēts, Līvānu novadā birokrātiskais aparāts nav tik izteikts kā citviet, tomēr arī mums ir kur augt. Līdztekus informācijas apmaiņas uzlabošanai un darbinieku izglītošanai, kā galveno risinājumu diskusijas dalībnieki iesaka vienas pieturas aģentūras izveidi. Cilvēkam nav jādodas uz vairākiem kabinetiem vai pat iestādēm, bet tikai uz informācijas centru, kur var gūt informāciju par ikvienu ar pašvaldības, pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbību saistītu jautājumu, kā arī saņemt palīdzību šo jautājumu risināšanā.

Grūtības noformulēt ideju ir vēl viens šķērslis veiksmīgai interešu aizstāvībai. Cilvēks neizklausās pārliecinoši, ja viņš vienkārši saka: „To vajag”. Sniegt savu priekšlikumu var tikai tad, ja pašam ir skaidrs, kāpēc tas nepieciešams, kā to panākt (soli pa solim) un kādam jābūt rezultātam. Tikai šajā gadījumā iespējams ar pārliecību pamatot savu viedokli. Tā kā problēmas cēlonis parasti ir pieredzes un zināšanu trūkums, diskusijas dalībnieki iesaka konsultēties (piemēram, ar pieredzējušu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem), apmeklēt kursus vai piesaistīt ekspertus.

Diskusijas dalībnieki atzina, ka dažkārt novērojams arī sadarbības trūkums starp nevalstiskajām organizācijām novadā. Nereti dažādas organizācijas dara vienu un to pašu, lai gan varētu darboties kopīgi, kā arī nesniedz informāciju par savu darbību citām organizācijām. Kā risinājums šai problēmai varētu būt kopīgu projektu izstrāde un ieviešana, kopīgi pasākumi un svarīgākais – konsultatīvā padome, kur novada nevalstisko organizāciju pārstāvji tiktos, piemēram, 1 reizi mēnesī, lai pārstāvētu savas intereses un piedalītos pašvaldības lēmumu pieņemšanā.

Bieži vien cilvēku galvenais pasivitātes cēlonis ir neticība, ka kaut kas var mainīties. Viņi domā: „Ko es tur iešu, mans viedoklis neko nenozīmē.” Lai mainītu šo attieksmi, nepieciešams parādīt pēc iespējas vairāk pozitīvo piemēru. Līvānu novadā ir daudz labu piemēru, kad kāda nevalstiska organizācija, interešu grupa vai pat viens atsevišķs cilvēks ir panācis nozīmīgas pārmaiņas. Pašu iedzīvotāju iniciatīvas rezultātā novadā sakopti vairāki kapi, baznīcu teritorijas, ierīkoti vairāki bērnu rotaļu laukumi, izremontētas daudzstāvu māju kāpņu telpas u.c. Arī daudzās nevalstiskās organizācijas ir kāda viena vai vairāku cilvēku iniciatīvas rezultāts. Daudzi noteikti ir dzirdējuši, ka Līvānos darbojas sēdvolejbola klubs, kas apvieno cilvēkus ar kustību traucējumiem un viņu draugus. No pavisam nelielas grupas (3- 4 cilvēki) ar vienu neatlaidīgu līderi tas vairāku gadu laikā izaudzis līdz lielai, pieredzējušai organizācijai, kas veiksmīgi piedalās starptautiskajās sacensībās. Savukārt uzņēmēju konsultatīvā padome panākusi daudzas uzņēmējdarbības videi draudzīgas pārmaiņas un savu ideju iestrādi novada attīstības programmā. Šādu piemēru ir daudz. Neticību, ka kaut kas mainīsies, var mazināt paša cilvēka aktīva rīcība. Un, ja kaut ko nav iespējams paveikt vienam, jāmeklē domubiedri – šādi cilvēki noteikti ir, tikai jāpaceļ galva un jāpaskatās apkārt. Droši izsakot savu viedokli un kopīgi meklējot kompromisu, iespējams nonākt pie visām sabiedrības grupām vēlamākā risinājuma.

"Sapņosim kopā, domāsim kopā, strādāsim kopā. Tad mūsu sapņi būs īstenība" – reiz kādā apsveikuma uzrunā Latvijas Televīzijā iedzīvotajiem teica eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. "Mēs varam ņemt laimes veseri rokās un kalt paši savu laimi. Bet laimes veseris ir ļoti smags, ne katram ir vēlēšanās un gribasspēks, lai paņemtu to savās rokās, bet tur tas stāv un jūs gaida. Tas jūs gaida, lai katrs, kam ir apņemšanās, pārņemtu kontroli pār savu dzīvi, pār to, kas tam apkārt, arī par to, kas notiek valstī."

Publikācija – problēmraksts ir sagatavota projekta „Biedrības „Baltā māja” līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos sabiedrības vajadzībām vērstas politikas veicināšanai Līvānu novadā” (Līguma Nr. 1DP/1.5.2.2.2/10APIA/SIF/171/37) ietvaros.

























Svarīgi:
Līvānu novada dome